3. martā plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centrā svinīgā ceremonijā, kuru bagātinās aktieri Zane Dombrovska un Gundars Silakaktiņš, Ogres novada Kultūras centra kori IMPULSS, GRĪVA un OGRE, kā arī instrumentālā grupa Raimonda Macata vadībā tiks pasniegti GADA BALVA KULTŪRĀ 2022 apbalvojumi.

Balva ir augstākais apbalvojums kultūras nozarē Ogres novada pašvaldībā un ar to izsaka atzinību un novērtē ieguldījumu Ogres novada kultūras dzīves pilnveidošanā un Ogres novada vārda popularizēšanu valsts un starptautiskā mērogā.

Balva tiks pasniegta 9 nominācijās:

  • PRIEKS RADĪT
  • PŪRA LĀDE
  • DEBIJA 

  • OGRE PASAULĒ
  • NO PAAUDZES PAAUDZĒ
  • PERSONĪBAS SPĒKS 
  • JAUNRADE
  • KULTŪRAS DRAUGS
  • KULTŪRAS GADA BALVA 

Visus pieteikumus balvai, ko Ogres novada Kultūras centrs saņēma līdz 2023. gada 5. janvārim, izskatīja žūrija – žurnāliste Kristīne Žilde; rakstnieks Arno Jundze; Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes direktore Antra Skutele.

Zemāk redzams, katras balvas īss apraksts, kā arī visi nominētie pretendenti, savukārt šeit iespējams iepazīties ar videomateriālu, kas sagatavots par katru pretendentu.

PRIEKS RADĪT – sasniegumi Ogres novada, Latvijas un starptautiska mēroga kultūras notikumos, noorganizēti radoši, inovatīvi pasākumi, notikumi kultūrtūrismā u.c.

  • Gleznotāja Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltīts pasākumu kopums Īsteno Ogres novada Kultūras centrs un Ogres novada Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļa
    Satiec Purvīti – ar tādu devīzi 2022. gadā Ogrē un novadā tika īstenots izcilā novadnieka, gleznotāja Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltīts pasākumu kopums – lielformāta gleznu reprodukciju izstāde Ogres stacijas tunelī, multimediāla izstāde KAD GLEZNAS ATDZĪVOJAS Kultūras centra Mākslas zonā, gleznošanas meistardarbnīcas 16 vietās novadā. Un unikāls projekts, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, “Satiec Purvīti ceļā” ar Purvīša darbu motīviem vilcienu vagonos un pilsētas autobusos. Pasākumu mērķis bija veicināt Ogres novada kā Purvīša dzimtās vietas atpazīstamību un izcelt gleznotāja īpašo nozīmi Latvijas kultūrā.
  • Laikmetīgās mākslas dienas Ķeipenē 2022 TRAUSLAIS VISUMS
    Īsteno Ķeipenes Tautas nams un Inese Daugaviete
    Aizsākts jau 2019. gadā kā noslēgums Mākslinieku vasaras plenēram Ķeipenē, pasākumu kopums “Laikmetīgās mākslas dienas” ir iespēja māksliniekiem iedzīvināt neordinārākas un mūsdienīgākas mākslas formas. 2022. gada vasarā “Laikmetīgās mākslas dienas” notika trīs daļās un trijās dažādās vietās – Ķeipenes Brīvdabas estrādē izrādot horeogrāfa Dmitrija Gaitjukeviča veidoto laikmetīgās dejas izrādi; Ķeipenes Kinostacijā demonstrējot multimediālo uzvedumu “Trauslais visums” un noslēguma pasākumā Krustiņu kvartālā. Šī nesen iedibinātā “Laikmetīgās mākslas dienas” tradīcija stāsta ne tikai par pārbaudītām klasiskām kultūras vērtībām, bet parāda arī citu skatījumu, apvienojot laikmetīgo ar tradicionālo.

PŪRA LĀDE – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un atjaunošana, tradīciju uzturēšana, popularizēšana.

  • Inita Andževa – Suntažu vidusskolas mūzikas skolotāja Inita Andževa ar lielu aizrautību strādā gan ar bērnu, gan pieaugušo kolektīviem. Īpaši tuva Initai ir tautas mūzika un tautas dziesmas, kā arī latviskā tradīcija, ko Inita ikdienā māca izprast un godāt saviem skolēniem vidusskolā, skolas korī, ansamblī un Suntažu mūzikas skolas nodaļā. Jau divdesmit gadus Inita dziedātprasmi māca arī Suntažu kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim “Svīre”. Ar lielu pacietību un nesavtīgu darba mīlestību Inita Andževa spēj iedvesmot, atklāt talantus un nododot tālāk mīlestību pret mūziku, muzicēšanu, tautas mākslu, veicinot audzēkņiem vēlmi būt par kultūras dzīves aktīvu dalībnieku.
  • Jolanta Daudze un Juris Samsonovs – Jolantas Daudzes un Jura Samsonova organizētais Lauku festivāls, jau trešo gadu augusta pēdējā sestdienā norisinās Birzgales Rūķu parkā. Tajā piedalās ne tikai vietējie mājražotāji, bet arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji. Festivāls ir ne tikai mājražotāju iespēja satikties un tirgoties, bet arī lauksaimnieku un lopkopju zināšanu nodošana jaunajai paaudzei. 2022. gadā mājražotāji pirmo reizi pie saviem tirdzniecības stendiem rādīja amatniecības paraugdemonstrējumus, bija iespēja noklausīties lekciju par putnkopību, kā arī parādīt bērniem olu, piena un vilnas izstrādājumu ceļu uz veikalu plauktiem.
  • Tomes folkloras grupa GRAUDI – Tomes folkloras kopa “Graudi” 2022. gadā nosvinēja savu desmit gadu jubileju. Šo gadu laikā ir iekrāta apjomīga pieredze dažādu latvisko svētku tradīciju saglabāšanā un attīstībā. Par 2022. gada nozīmīgāko notikumu “Graudi” atzīst dalību Baltijas starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica”. Tikpat nozīmīgs ir folkloras grupas ieguldījums un sniegtā iespēja ikvienam Ogres novada iedzīvotājam svinēt svētkus latvisko tradīciju garā – vasaras saulgriežus Plāterē, Miķeļdienu un Mārtiņdienu, kā arī ziemas saulgriežus ar bluķa vilkšanu Tomē un Lieldienas Madlienā.
  • Lelde Sāmite – Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Lelde Sāmite ir novada patriote un par ieguldīto darbu kultūras mantojuma saglabāšanā 2017. gadā ieguvusi Ikšķiles novada pašvaldības apbalvojumu “Goda novadnieks”. Katru gadu Leldes veidotajās piemiņas izstādēs godina novada māksliniekus, kuriem aprit apaļas jubilejas. Taču viens no nozīmīgākajiem Leldes izlolotajiem un īstenotajiem projektiem ir dokumentālā filma, kas pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada rudenī – veltīta izcilai režisorei, novadniecei Margai Teterei – Valdmanei, kura devusi nenovērtējumu ieguldījumu teātra mākslas attīstībā gan Ikšķilē, gan Ogrē, gan visā Latvijā! Filma tapa par godu Margas Teteres – Valdmanes 110 gadu jubilejai.

DEBIJA – persona, kolektīvs vai īstenots notikums, kas jau ar pirmo reizi sevi pieteicis spilgti un kvalitatīvi, un devis ieguldījumu novada, pilsētas, iestādes kultūras dzīvē.

  • Interesanto interešu festivāls
    Īsteno Ogres novada Izglītības pārvalde
    2022. gada 27. maijā Ogres novada Sporta centra stadionā norisinājās pasākums visiem novada skolēniem – “Interesanto interešu festivāls”. Novada mērogā šāds pasākums notika pirmo reizi un tā mērķis bija kopā pavadīt mācību gada noslēguma dienu un dot iespēju bērniem un jauniešiem uzzināt par visām interešu izglītības iespējām novadā. Vairāk nekā tūkstotis festivāla dalībnieku no četrdesmit četriem Ogres novada kolektīviem devās gājienā no skulptūras “Baltā cielava” līdz stadionam, kur sevi prezentēja dziedātāji, dejotāji, teātra kolektīvi, notika sporta sacensības un diskusijas par jauniešiem aktuālām tēmām.

OGRE PASAULĒ – dalība starptautiskos pasākumos un Ogres vārda popularizēšana.

  • Apvienotais koris UPE un Aija Stjade – No 2022. gada 29. jūnija līdz 4. jūlijam Amerikas Savienotajās valstīs Minesotā notika XV Vispārējie dziesmu un deju svētki, kur piedalījās apvienotais Ogres koris “Upe”. Pošoties šiem Dziesmu un deju svētkiem, tapa unikāls, Ogres vēsturē vēl nebijis projekts – pirmo reizi vienā korī apvienojās piecu Ogres novada Kultūras centra koru dalībnieki – jauktā kora «Ogre», sieviešu kora «Rasa», jauktā kora «Grīva», Ogres Skolotāju kamerkora un jauniešu kora «Impulss» dziedātāji. Priekšlikums piedalīties XV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Amerikā un Ogres novada koru apvienošana bija kora “Ogre” dalībnieces Aijas Stjades ideja. Apvienotais koris aiznesa Ogres vārdu tālu pasaulē, unikālais projekts noslēdzās, bet tas nepārprotami vairoja koru savstarpējo draudzību un sadarbību.
  • VPDK RAKSTI, koncertbrauciens uz Gruziju – Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raksti” kopj latviešu tautas dejas tradīciju jau 23 gadus un aktīvi piedalās Dziesmu un deju svētku kustībā, jaunrades deju konkursos, reģionāla un valsts nozīmes pasākumos. Tāpat kolektīvs viesojies dažādos starptautiskos festivālos pasaulē, kur popularizējis latviešu skatuvisko tautas deju, tautas tērpus un mūziku, kā arī nesis Ogres vārdu pasaulē. 2022. gada vasarā “Raksti” devās uz Gruziju, kur koncertu apmeklētājus Batumi un Kabuleti pilsētās iepazīstināja ar latviešu kultūru un skaisto pilsētu Ogri.

NO PAAUDZES PAAUDZĒ – vairāku paaudžu dalība kopienā, zināšanu un pieredzes nodošana.

  • Jolanta Daudze un Juris Samsonovs – Jolantas Daudzes un Jura Samsonova organizētais Lauku festivāls, jau trešo gadu augusta pēdējā sestdienā norisinās Birzgales Rūķu parkā. Tajā piedalās ne tikai vietējie mājražotāji, bet arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji. Festivāls ir ne tikai mājražotāju iespēja satikties un tirgoties, bet arī lauksaimnieku un lopkopju zināšanu nodošana jaunajai paaudzei. 2022. gadā mājražotāji pirmo reizi pie saviem tirdzniecības stendiem rādīja amatniecības paraugdemonstrējumus, bija iespēja noklausīties lekciju par putnkopību, kā arī parādīt bērniem olu, piena un vilnas izstrādājumu ceļu uz veikalu plauktiem.

PERSONĪBAS SPĒKS – persona, kura ar savu darbu un piemēru vairo materiālās un/vai nemateriālās kultūras nozīmi sabiedrībā, kura ar savu radošo veikumu pilnveido novada, pilsētas, iestādes un citu darbību Ogres novada kultūras dzīvē.

  • Agita Freiberga – Tomes bibliotēkas vadītājas Agitas Freibergas sirds Tomes bibliotēkā pulsē 40 gadus. 2022. gada 13. oktobrī Tomes bibliotēka atzīmēja 100. gadadienu un Agitai Freibergai šis jubileju gads bijis īpaši rosīgs. Viņa atsaucīgi piedalās Ķeguma novada muzeja dzīvē, atbalsta muzeja pasākumus un laipni uzņem muzeju arī savās mājās – bibliotēkā. Vienmēr ieinteresēta novadpētniece, Agita centīgi aprūpē un papildina bibliotēkas krājumu. 2022. gads Agitai bijis pētniecības gads – viņa skrupulozi pētījusi bibliotēkas vēsturi un pati ir gluži kā bibliotēkas enciklopēdija. It kā nemanāmi, klusi un neuzbāzīgi, bet Agita Freiberga ir Tomes kultūras dzīves centrā un notikumos.
  • Guntars Arājs – Guntars Arājs ir viens no vadošajiem Ogres teātra aktieriem, kura ģimene ar skatuvi ir saistīta jau otrajā paaudzē. Teātra gaitas iesācis agrā jaunībā, Guntars Arājs ir viena no pamanākajām personībām Ogres novada kultūras dzīvē. 2022. gadā aktieris sasniedzis jaunu meistarības virsotni, veiksmīgi iemiesojoties sanatorijas galvenā ārsta – doktora Tomasa Stokmana tēlā Ogres teātra izrādē “Sanatorija”. Par Guntara Arāja darbu izrādē teātra kritiķi atsaucas kā par pārliecinošu, uzsverot aktiera spēju parādīt tēla patiesās emocijas, gaišumu un iekšējo spēku.
  • Gunta Būmeistare – Suntažu vidusskolas pedagoģe, ārpusklases darba organizatore, karjeras konsultante, lieliska skolotāja un padomdevēja. Gunta ļoti labi saprotas ar jauniešiem, spēj pieņemt un izrunāt viņu idejas un kopīgi nonākt pie labākā risinājuma. Skolotājas Guntas vadībā darbojas skolēnu pašpārvalde un tiek organizēti visdažādākie pasākumi – sporta sacensības, Tēvu diena, Valsts svētku koncerti, Dzejas dienas, viktorīnas un daudzi citi. Ar savu piemēru, darba mīlestību un izpratni par kultūras nozīmīgumu bērna kā personības attīstībā, Gunta spēj iedvesmot, ieinteresēt un iesaistīt skolēnus dažādās norisēs, kas jau skolas vecumā rada viņos interesi būt gan par kultūras pasākumu apmeklētājiem, gan dalībniekiem.
  • Iluta Mistre – Sajūtu kolekcionāre, svētku radītāja. Tā varētu raksturot vienu no spilgtākajām kultūras personībām Lielvārdē un Ogres novadā – bērnu un jauniešu deju kolektīva “Pūpolītis” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Vēji” vadītāju, Deju svētku virsvadītāju Ilutu Mistri. 2022. gadā pirmizrādi piedzīvoja dejas izrāde “Justīnes stāsts” ar oriģinālu Ilutas Mistres radītu libretu, dziesmu tekstiem un deju horeogrāfijām. Savukārt decembrī koncertā “Deja ir mīlestība” tika svinēta “Pūpolīša” 35 gadu jubileja. Ilutas Mistres dejotāji īpaši izceļ vadītājas personības spēku, ieguldījumu nemateriālās kultūras vērtību saglabāšanā un prasmi mīlestību pret deju ieaudzināt mazos un lielos dejotājos.
  • Guntis Kolbergs – Viens no Ogres teātra vadošajiem aktieriem, kurš ar skatuvi nesaraujami saistīts kopš 2000. gada un šajā laikā ieguvis gan kritiķu atzinību, gan skatītāju mīlestību. Ieguvis augstāko izglītību vadzinību, cilvēkresursu un masu pasākumu vadības jomā, ikdienā Guntis strādā tirdzniecībā, taču būtiska viņa talanta, azarta, dzīvesprieka un enerģijas daļa tiek veltīta arī skatuvei. 2022. gadā aktieris sasniedzis jaunu meistarības virsotni, veiksmīgi iemiesojoties pilsētas mēra Petera Stokmana tēlā Ogres teātra izrādē „Sanatorija”. G. Kolbergs ar savu darbu izrādē veicinājis Ogres teātra mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, tādējādi bagātinot arī Ogres pilsētas, novada un Latvijas kultūras dzīvi.
  • Sarmīte Pugača – Prasmīga, atraktīva un aktīva sieviete, kura vienmēr tiek galā ar visdažādākajām dzīves un darba situācijām. Viņā ir liels enerģijas un radošuma potenciāls darbam sabiedrības labā, un Sarmīte labprāt ar to dalās. Sarmītes personības spēks ir tas, kas ved Tomes tautas nama kolektīvus pretī panākumiem un atpazīstamībai. Sarmīte piedalās pati, dziedot Tomes dāmu vokālā ansamblī, spēlējot amatierteātrī, vadot Tomes sieviešu klubu, un iedvesmo pagasta iedzīvotājus piedalīties dažādās aktivitātēs. Uzsākusi darbu Tomes Tautas namā tālajā 1994. gadā, Sarmīte Pugača stāvējusi pie daudzu radošo kolektīvu šūpuļa, bet īpaši izlolota ir pirms desmit gadiem dibinātā folkloras kopa “Graudi”, kas ar panākumiem startējusi gan Latvijā, gan starptautiski.
  • Skaidrīte Tilaka – Vairāk nekā 40 gadus bijusi Lielvārdes Tautas teātra aktrise. Bija Rembates pamatskolas skolotāja un direktore. Kopš 2012. gada Skaidrīte ir Lielvārdes pensionāru biedrības Senioru teātra ,,PAŠI” brīvprātīgā režisore, scenogrāfe, izrāžu vadītāja, senioru teātra mākslas skolotāja un audzinātāja. Ik gadu Skaidrīte Tilaka iestudē vienu līdz divus jauniestudējumus. Ar augstiem rezultātiem kolektīvs piedalās visās amatierteātru skatēs, bet par darbu 2022. gadā teātris izvirzīts reģionālajai skaitei. “PAŠI” ir vienīgais senioru amatierteātris Latvijā, un tā izrādes katru gadu apmeklē draugi no visas Latvijas.
  • Inita Andževa – Suntažu vidusskolas mūzikas skolotāja Inita Andževa ar lielu aizrautību strādā gan ar bērnu, gan pieaugušo kolektīviem. Īpaši tuva Initai ir tautas mūzika un tautas dziesmas, kā arī latviskā tradīcija, ko Inita ikdienā māca izprast un godāt saviem skolēniem vidusskolā, skolas korī, ansamblī un Suntažu mūzikas skolas nodaļā. Jau divdesmit gadus Inita dziedātprasmi māca arī Suntažu kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim “Svīre”. Ar lielu pacietību un nesavtīgu darba mīlestību Inita Andževa spēj iedvesmot, atklāt talantus un nododot tālāk mīlestību pret mūziku, muzicēšanu, tautas mākslu, veicinot audzēkņiem vēlmi būt par kultūras dzīves aktīvu dalībnieku.
  • Lelde Sāmite – Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Lelde Sāmite ir novada patriote un par ieguldīto darbu kultūras mantojuma saglabāšanā 2017. gadā ieguvusi Ikšķiles novada pašvaldības apbalvojumu “Goda novadnieks”. Katru gadu Leldes veidotajās piemiņas izstādēs godina novada māksliniekus, kuriem aprit apaļas jubilejas. Taču viens no nozīmīgākajiem Leldes izlolotajiem un īstenotajiem projektiem ir dokumentālā filma, kas pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada rudenī – veltīta izcilai režisorei, novadniecei Margai Teterei – Valdmanei, kura devusi nenovērtējumu ieguldījumu teātra mākslas attīstībā gan Ikšķilē, gan Ogrē, gan visā Latvijā! Filma tapa par godu Margas Teteres – Valdmanes 110 gadu jubilejai.

JAUNRADE – jauns darbs kultūrā un mākslā – skaņdarbs, tēlotājas vai lietišķās mākslas darbs, teātra izrāde, tēlniecības darbs, vides objekts u.tml., kas radīts iepriekšējā kalendārā gadā.

  • Iluta Mistre – 2022. gadā pirmizrādi piedzīvoja dejas izrāde “Justīnes stāsts” ar oriģinālu Ilutas Mistres radītu libretu, dziesmu tekstiem un deju horeogrāfijām. Izrāde skatītājus aizved tālajos 19.gadsimta notikumos un stāsta par tā laika ļaužu ikdienu. Izrādi izdejoja un lomās iejutās 109 deju kolektīvu “Pūpolītis “ un “Vēji” dejotāji vecumā no 7 līdz 57 gadiem. Dejotāji īpaši izceļ vadītājas radošumu, prasmi pārdomāt un atrasts risinājumus katrai izrādes detaļai un piemeklēt katram dejotājam tēlu un raksturu. “Justīnes stāsts” bija skaists un emocionāks notikums gan dalībniekiem, gan skatītājiem.
  • Ogres teātra izrāde SANATORIJA
    Īsteno Ogres Teātris
    Norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugas “Tautas ienaidnieks” iestudējums “Sanatorija” Jāņa Kaijaka režijā Ogres teātrī ir viens no skatītāju un kritiķu atzinību guvušajiem jaunrades darbiem Ogres novadā 2022. gadā. Teātris par izrādes norises vietu ir izraudzījies vēsturisko sanatorijas “Ogre” zāli ar unikālajiem latviešu grafiķa Anša Cīruļa sienu gleznojumiem, tādejādi radot dabisku vidi Ibsena lugas centrālajam simbolam – kādas mazpilsētas sanatorijai, kas kļuvusi par pilsētas labklājības avotu. Izrāde “Sanatorija” ir augstu novērtēts kultūras jaundarbs, kas veicinājis Ogres un novada atpazīstamību Latvijas mērogā.
  • Olga Tinkuse – Ogrēnietes Olgas Tinkuses aizraušanās ar prāta spēlēm un to organizēšanu pagājušajā gadā rezultējusies galda spēlē “Izzini Ogres novadu”. Tā ir kultūrvēsturiska spēle par jaunizveidoto Ogres novadu, un ļauj uzzināt vēstures, vides un kultūras faktus par novadu un tā pilsētām – Ikšķili, Ogri, Lielvārdi un Ķegumu. Spēlei ir paliekoša vēsturiska vērtība, tā rada interesi par novadu un uzskatāma par unikālu, jo ir pirmā šāda veida spēle par Ogres novadu un tā pilsētām.

KULTŪRAS DRAUGS – fiziskas vai juridiskas personas materiāls vai nemateriāls pienesums kultūras veicināšanai Ogres novadā.

  • Biedrība ESI AKTĪVS, RADOŠS UN IZZINOŠS – Lienes Seržantes vadībā Ķeguma Tautas namā radījusi vairākus pasākumus bērniem. Nu jau par tradīciju kļuvusi 1. janvāra akcija “Iesāc sportojot, turpini sportojot”, kas aicina visus interesentus jauno gadu iesākt aktīvi un sportiski. Vasarās notiek biedrības organizētās bērnu nometnes, kas šogad tika īstenotas kopā ar ukraiņu bērniem. Tāpat ik gadu biedrība rada arvien jaunas idejas pilsētas svētku kuplināšanai un plāno, kā attīstīt Ogres novadu, piedaloties dažādos projektos.
  • Krapes muižas aktīvo iedzīvotāju kopiena – Krapes muižas aktīvie iedzīvotāji, biedrības un uzņēmēji, kas darbojas bijušās Krapes muižas apkaimē, līdztekus savai regulārajai darbībai apņēmušies veicināt Krapes pagasta atpazīstamību, uzlabot publisko vidi, kā arī radīt kultūras piedāvājumu, pasākumus viesiem un pagasta iedzīvotājiem. Aizvadītajā gadā kopiena ir darbojusies īpaši ražīgi. Pavasarī veiktas tradicionālās Krapes parka kopšanas talkas, ar pašu spēkiem un materiāliem parkā izveidota skatuve, bet pagasta kultūras dzīve papildināta ar kopienas organizētiem pasākumiem, piemēram, “Sveču taku” 19. februārī un “Krapes muižas zaļumballi” vasarā.
  • Cēsu autobusu parks CATA – Satiec Purvīti – ar tādu devīzi 2022. gadā Ogres novadā tika īstenots izcilā novadnieka, gleznotāja Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltīts pasākumu kopums. Akciju sabiedrība CATA atsaucās idejai “Satiec Purvīti ceļā” un divi CATA autobusi ieguva īpašu noformējumu – ārpusē Purvīša gleznas motīvu, bet iekšpusē tapa autobusa sēdekļu “cepurītes”, kas kopā veidoja gleznu, bet uz sēdekļa aizmugurē esošajiem jautājumiem atbildes varēja atrast turpat atrodamajā kvadrātkodā. Projekts tika īstenots kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas un tekstilmākslas nodaļām. Lai arī abi autobusi šobrīd kursē maršrutā Rīga – Sigulda, tie vēl arvien “stāsta” par izcilo gleznotāju un ļauj iepazīt viņu arī citos Latvijas novados.
  • AS Pasažieru vilciens – Satiec Purvīti – ar tādu devīzi 2022. gadā Ogres novadā tika īstenots izcilā novadnieka, gleznotāja Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltīts pasākumu kopums. Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atsaucās idejai “Satiec Purvīti ceļā”. Vairākus mēnešus četru vilciena vagonu griesti bija rotāti ar Vilhelma Purvīša gleznu motīviem. Projekts tika īstenots kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas nodaļu, kur ideju konkursā uzvarēja un tika īstenota studentes Amandas Pabērzas ideja – uz īpaša materiāla tika uzdrukāti gleznu motīvi un tad piestiprināti pie vagonu griestiem. Tādejādi “Pasažieru vilciens” gandrīz pusgadu bija Vilhelma Purvīša mākslas vēstnesis.
  • Biedrība ROKA – Sadarbībā ar biedrību “Roka” Ķeguma Tautas namā tapuši vairāki pasākumi, kas nu jau zināmi visā Latvijā. Sporta un izklaides festivāls “Vīru spēles”, vērienīgā Ķeguma pludmales ballīte, kopīgiem spēkiem radītas inovatīvas idejas arī laikā, kad pasākumus ierobežoja noteikums nepulcēties. Biedrība “Roka” saucams par īstu kultūras draugu, jo nekad neatsaka palīdzību un ir vienmēr gatavi atbalstīt, kā arī īstenot pašas trakākās idejas.

KULTŪRAS GADA BALVA – notikums, pasākums, kas ir īpaši izceļams, veicinājis plašu novada atpazīstamību, kas realizēts ar augstu kvalitāti, spējis piesaistīt plašu auditoriju u.tml. Īpaši izceļamā KULTŪRAS GADA BALVA, tiek piešķirta vienam no visiem nominētajiem pretendentiem.

Tāpat svinīgajā Ogres novada GADA BALVA KULTŪRĀ 2022 ceremonijā tiks pasniegta balva par MŪŽU IEGULDĪJUMU.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija GADA BALVA KULTŪRĀ 2022 norisināsies 3. martā plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents.
Pasākuma un koncerta apmeklējums bez maksas.

Ogres novada KULTŪRAS GADA BALVA 2022 draugi un atbalstītāji: