1. martā plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centrā svinīgā ceremonijā tiks pasniegti Ogres novada GADA BALVA KULTŪRĀ 2023 apbalvojumi.

Balva ir augstākais apbalvojums kultūras nozarē Ogres novada pašvaldībā un ar to izsaka atzinību un novērtē ieguldījumu Ogres novada kultūras dzīves pilnveidošanā un Ogres novada vārda popularizēšanu valsts un starptautiskā mērogā.

Balva tiks pasniegta 9 nominācijās:

  • PRIEKS RADĪT
  • PŪRA LĀDE
  • DEBIJA 

  • OGRE PASAULĒ
  • NO PAAUDZES PAAUDZĒ
  • PERSONĪBAS SPĒKS 
  • JAUNRADE
  • KULTŪRAS DRAUGS
  • KULTŪRAS GADA BALVA 

DEBIJA – persona, kolektīvs vai īstenots notikums, kas jau ar pirmo reizi sevi pieteicis spilgti un kvalitatīvi, un devis ieguldījumu novada, pilsētas, iestādes kultūras dzīvē.

  • Ogres 1.vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvs VIZNĪTS Tautas deju kolektīvs ‘’Viznīts’’, kas dibināts 2018. gadā, ir ne tikai vaļasprieks, bet arī dzīvesveids vairāk nekā 20 jauniešiem, kas kolektīvā ir iemācījušies mīlestību pret skatuvisko latviešu tautas deju, tautas kultūras mantojumu un vienam pret otru. Pateicoties kolektīva garam, tā vadītājas Dainas Pelēces  ieguldījumam, jauniešu degsmei un savstarpējām attiecībām, ‘’Viznīts’’ sevi pierādījis XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku skatē iegūstot augstāko pakāpi ar 45,2 punktiem. Kolektīvs savā īsajā Pastāvēšanas laikā vairākkārt piedalījies Eiropiādes festivālā un viesojies Frankenbergā (Vācijā) 2019. g., Klaipēdā (Lietuvā) 2022. g., Gothā (Vācijā) 2023.g., uzvarējis Eiropiādes virtuālajā konkursā 2021.gadā, bet šogad plāno doties uz Nuoro (Sardīniju-Itāliju). 
  • ROSINĀTAVA 2023 Neformālā iedvesmas konference vidusskolēniem ‘ROSINĀTAVA’23’ norisinājās 2023. gada 3. februārī Ogres novada Kultūras centrā, pirmo reizi norisinoties Ogres novadā. Pasākums kopā pulcēja vairāk kā 420 apmeklētājus no visas Latvijas –  37 dažādām izglītības iestādēm no Ogres, Daugavpils, Liepājas, Ventspils, Valkas, Valmieras, Rīgas u.c. Neformālo konferenci ‘ROSINĀTAVA’23’ bija iespējams vērot arī tiešsaistē, sociālo mediju platformās Youtube, Facebook un Twitch. Pasākums tika īstenots studējošajiem veiksmīgi sadarbojoties ar Ogres novada Izglītības pārvaldi, kā rezultātā  pasākums bija plaši apmeklēts tieši no Ogres novada jauniešu puses, un pasākumā tika pārstāvētas pilnīgi visas Ogres novada izglītības iestādes (vidusskolas). 

JAUNRADE – jauns darbs kultūrā un mākslā  –  skaņdarbs, tēlotājas vai lietišķās mākslas darbs, teātra izrāde, tēlniecības darbs, vides objekts u.tml., kas radīts iepriekšējā kalendārā gadā.

  • Rokopera LĀČPLĒSIS Ar spilgtām emocijām, iespaidīgu skatuves scenogrāfiju un gaisā virmojošu kopības sajūtu 28. jūlijā Lielvārdē izskanēja Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas LĀČPLĒSIS jaunais iestudējums. Iestudējums Lielvārdes parkā tapa pēc Ogres novada pašvaldības iniciatīvas, atzīmējot Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, kā arī rokoperas 35. gadskārtu, uzvedums pirmo reizi izskanēja Lielvārdes parkā. Līdzās tautā iemīļotiem māksliniekiem un spilgtiem izpildītājiem režisores Rēzijas Kalniņas vadībā, iestudējumu kuplināja Ogres novada amatiermākslas kolektīvi – Lielvārdes jauktais koris “Lāčplēsis”,  jauniešu deju kolektīvs “Pūpolītis”, folkloras kopa “Josta”, Ķeguma jauktais koris “Lins”, Tomes folkloras kopa “Graudi” un Ogres novada Kultūras centra bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Pīlādzītis”.
  • Baiba Brutāne – Ozoliņa Baiba Brutāne – Ozoliņa (skatuves vārds Baiba Ozoliņa) dzimusi un augusi Ogrē, joprojām dzīvo un strādā Ogres novadā un papildus savam ieguldījumam Ogresgala pagasta kultūras dzīvē, 2023. gadā ir izdevusi popmūzikas debijas albumu “Liku bēdu zem”. Dziedātājas un dziesmu autores Baibas Ozoliņas debijas albumā iekļautas astoņas dziesmas latviešu valodā. Albums tapis divos gados, un tajā iekļauti gan jau zināmi un radio topos nokļuvuši singli (“Liku bēdu zem”, “Vairāk kā vārdi”), gan arī vēl nedzirdētas kompozīcijas. Albuma dziesmu mūzikas autore ir pati Baiba, savukārt dziesmu vārdi tapuši sadarbībā ar tādiem Latvijā atpazīstamiem mūziķiem kā Gatis Mūrnieks, Agnese Rakovska, Kate Elpo, Jānis Niedra. Albuma studijas producents ir Gints Stankevičs, ar kuru izveidojusies cieša un veiksmīga sadarbība jau kopš debijas singla “Viegli sirds mana sitas” izdošanas 2021. gada novembrī.
  • Ogres teātris – Ieva Rodiņa 2023.gada 16. septembrī, Ogres Centrālajā bibliotēkā notika atvēršanas svētki ilgi gaidītam izdevumam – Ogres teātra vēstures grāmatai TEĀTRIS OGRĒ.  2023. gads ir Ogres teātra 95 gadu jubilejas gads. Par godu šim notikumam izdevniecībā “Laika Grāmata” klajā nāca teātra zinātnieces Ievas Rodiņas pētījums, kas izseko teātra spēlēšanas tradīcijām Ogres pilsētā un tās apkaimē vairāk nekā gadsimta garumā. Grāmatas “Teātris Ogrē” struktūru veido trīs daļas. Pirmā no tām izseko Ogres teātra vēstures procesiem, būtiskākajiem notikumiem un personībām, kas ilgāku vai īsāku laiku darbojušās šajā teātrī, savukārt trešajā daļā apkopota Ogrē iestudēto izrāžu hronika, kas ļauj aptvert teātra spēlēšanas tradīciju noturību vairāk nekā gadsimta garumā.
  • Ogres teātra izrāde “Puntila un Mati” 2023. gada 22. aprīlī Ogres teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Jāņa Kaijaka jauniestudējums “Puntila un Mati”. Iestudējums guvis lielu skatītāju pieprasījumu  un pozitīvu kritiķu novērtējumu. Izrādes kontekstā īpaši izceļama Jāņa Kaijaka komponētā oriģinālmūzika ar Bertolta Brehta vārdiem. Izrādes “Puntila un Mati” dziesmas ir žanriski krāsainas un daudzveidīgas, aptverot kabarē, džeza, balādes, muzikālas parodijas u.c. žanrus. Vācu dramaturga Bertolta Brehta luga “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati” būvēta atbilstoši episkā teātra principiem, katru lugas ainu iesākot ar songu – gaidāmos notikumus komentējošu dziesmu, kas veltīta tieši skatītājiem.
  • Lielvārdes Tautas teātra iestudējums “Pumpurs – ceļš uz Lāčplēsi” 2023. gadā, kad atzīmējām eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, pirmizrādi piedzīvoja Lielvārdes teātra izrāde  “Pumpurs – ceļš uz Lāčplēsi”, kas ir mūsu novadnieces, dramaturģes Ineses Tālmanes oriģināllugas iestudējums. Iestudējumu atzinīgi novērtējuši ne tikai skatītāji, bet arī Ogres novada amatierteātru skates žūrija, izvirzot iestudējumu Latvijas amatierteātru iestudējumu skatei “Gada izrāde 2023”. Tas ir vērtīgs ieguldījums novada kultūrā ne tikai kā lokālās vēstures spilgta reprezentācija, bet arī nacionālpatriotismu veicinošs un izglītojošs darbs, īpaši jauniešu mērķauditorijai. 

KULTŪRAS DRAUGS  – fiziskas vai juridiskas personas materiāls vai nemateriāls pienesums kultūras veicināšanai Ogres novadā.

  • Jurģis Kreilis  Jurģim Kreilim kopš 2022. gada ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Ikšķiles Kultūras biedrību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas jomā. Pateicoties Jurģa radošumam un jaunam skatījumam uz kultūras mantojumu, ir bijusi iespēja to pasniegt plašai auditorijai pieņemamā un interesantā veidā.  Jurģa Kreiļa un Ikšķiles Kultūras biedrības  2022.gadā  veidotā filma par režisori Margu Teteri – Valdmani 2023. gada jūnijā tika demonstrēta Latvijas televīzijā. 2023. gadā kopīgi veidota multimediālu izstāde “Jānis Kuga. Scenogrāfija. Latvija.”, veltītu Jāņa Kugas 145.dzimšanas dienas atcerei un Latvijas Republikas 105.gadadienai. Izstādi apskatīja daudz ikšķiliešu un Ikšķiles viesu un to ļoti atzinīgi novērtēja dažādu paaudžu apmeklētāji, tai skaitā Ikšķiles vidusskolas jaunieši. Izstāde tika realizēta Ogres novada projektu konkursa “R.A.D.I.- 2023.” ietvaros. 
  • Fazer Latvija Aizvadītajā gadā Fazer Latvija sniedzies atbalstu vairākiem Ogres novada Kultūras centra pasākumiem, tostarp pasākumiem, kuru organizēšanā iesaistījušies Ogres novada amatiermākslas kolektīvi,. Tāpat Fazer Latvija rokoperas Lāčplēsis norises laikā Lielvārdē, ar uzņēmuma produkciju palīdzēja nodrošināt vēdera labsajūtu teju teju 100  dalībniekiem. . Jau vairāku gadu garumā ar Fazer Latvija izveidojusies lielisks sadarbība Ogres pilsētas svētku laikā, kad kad uzņēmums ne vien sarūpē dāvanas svētku konkursu laureātiem, bet arī kino seansu laikā skatītājus cienā ar dažādām uzkodām. Fazer Latvija, vienmēr, atsaucas uz aicinājumu atbalstīt arī citas, Ogres novada pašvaldības iestādes un nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas Ogres novadā. Viņu atbalsts  pasākuma organizēšanā un norisē ir liels atspaids jebkuram organizatoram.
  • Māris Mālmeisters, SIA “Māris & Co” Uzņēmējs Māris Mālmeistars ir “kultūras draugs” un sniedz gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu Ogres novada pasākumos. Uzņēmējs atbalsta Jumpravas kultūras nama pasākumus, sportistus, seniorus, bērnus ar sarūpētām balviņām, gardiem konditorejas šedevriem – “Riekstiņiem”, kā arī bezgala garšīgiem sāļajiem un saldajiem kliņģeriem. Tāpat jāpiemin, ka uzņēmējs atbalsta ne tikai vietējos Jumpravas kultūras nama pasākumus, bet arī pasākumus citviet Ogres novadā. Katra Jumpravas kultūras nama afiša tiek ielīmēta veikalu parādes durvju logos, varbūt, tāds mazs sīkums, bet šādā veidā uzņēmējs palīdz popularizēt Jumpravas kultūras nama pasākumus, lai pēc iespējas vairāk jumpravieši un citi ciemiņi, redz kas notiek Jumpravā. 
  • Daila Vanaga,  SIA “Dailas konditoreja”   Konditore Daila Vanaga ir nenovērtējams “Kultūras draugs”, jo ar savu darbu un produkciju atbalsta ne tikai Lēdmanes tautas nama un pamatskolas pasākumus, bet arī citu organizāciju aktivitātes Ogres novadā. Dāvanās ir gan gardās piparkūkas, gan cepumu izlase, gan rīkotās meistardarbnīcas: piparkūku rotāšana vai cepumu, pīrādziņu cepšana.  Daila pēc savas dabas ir dāsna, un ne tāpēc, ka ir tāds sakāmvārds ”Dots devējam atdodas”, bet vienkārši, viņa tāda ir – patīk iepriecināt un dāvināt – vairot prieku! Mīl savu darbu un tajā pavada ļoti daudz laika, jo pasūtījumu gardai precei ir daudz. Nemīl “čīkstētājus”, kuri sūdzas par nabadzīgu dzīvi, bet paši negrib pirkstu pakustināt. Pati ir mērķtiecīga un radoša, katru gadu ievieš jauninājumus savā darbā, jo vēlas iepriecināt cilvēkus ar jauniem produktiem – kārumiem. Dzīvē iet ar moto- vajag darīt un tad viss būs!  

NO PAAUDZES PAAUDZĒ – vairāku paaudžu dalība kopienā, zināšanu un pieredzes nodošana.

  • Ogresgala TN jauktais vokālais ansamblis ,,Saime’’ Piedaloties SAIMES dzīvē, katrai paaudzei, arī pusaudzim, ir iespēja aktualizēt iepriekšējo paaudžu pieredzi, apgūstot simtiem gadu garumā koptas un lolotas tradīcijas. Ogresgala Tautas nama jauktais vokālais ansamblis “Saime” dibināts 2000. gadā, un šajos 23 pastāvēšanas gados kolektīvā pastāvīgi dziedājušas trīs un dažreiz pat četras paaudzes. Arī šajā sezonā ir dziedātāji, kuriem jau pāri 70 un tādi, kuriem ir tikai 14 gadi. Kolektīva sirds un dvēsele ir tā vadītāja Inese Dudele, kura pulcina dziedātājus gan ikdienas mēģinājumos, gan svētku reizēs, aicinot visus pie saimes galda, uzņemot arī savā sētā, un gādājot, lai katrs dalībnieks – liels vai mazs – justos gaidīts, piederīgs, nozīmīgs un izbaudītu kopābūšanas prieku un jautrību. Ansambļa mēģinājumos, līdztekus dziesmai skan arī jaunākā vecuma bērnu čalas, kuri šādā veidā jau no bērna kājas apgūst dziesmas un tradīciju nozīmi cilvēka dzīvē, vērojot, kā trešdienu vakaros dziesmu  repertuāru apgūst viņu vecāki. Daži no viņiem pieaugot iesaistījušies ansambļa dzīvē jau kā dalībnieki. 
  • Koncertmeistars Raimonds Krieviņš Raimonds Krieviņš kopš 1977. gada ir darbojies Jumpravas kultūras namā un ir Jumpravas kultūras nama pirmsskolas bērnu deju kolektīva “Zvaniņš”,  bērnu deju kolektīva “Rītupīte”, jauniešu deju kolektīva “Jumpraviņa”, vidējas paaudzes deju kolektīva “Saime” koncertmeistars.  Raimonds ir neatsverams palīgs katrā no esošajiem četriem tautas deju kolektīviem. Palīgs kolektīva vadītājam nodarbību un sagatavošanas procesā. Raimonds ir cītīgi gatavojies neskaitāmām dejotāju skatēm un Dziesmu un Deju svētkiem, jo kā gan gatavoties šiem atbildīgajiem notikumiem bez koncertmeistara. Dejotāji izaug un no viena kolektīva pāriet uz citu, atbilstoši savam vecumam un spējām, bet Raimonds ir tas, kurš dejotāju sagaida arī nākamajā kolektīvā un caurvij šos posmus. Katrs dejotājs, katrs izbijis dejotājs vai katrs, kurš dejojis tikai bērnībā Jumpravā, atceras Raimondu pie klavierēm. 
  • XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki – 73 Ogres novada amatiermākslas kolektīvi XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku norise “sasauca” kopā un saliedēja latviešus visā pasaulē jau 150. reizi! Ogres novadu šajos svētkos pārstāvēja 73 kolektīvi (nedaudz virs 1700 dalībnieku). Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. 

OGRE PASAULĒ – dalība starptautiskos pasākumos un Ogres vārda popularizēšana.

  • BJDK ‘’Viznīts’’, Vadītāja – Daina Pelēce Bērnu un jauniešu deju kolektīvs ‘’Viznīts’’ savā neilgajā, taču notikumiem piepildītajā 5 gadu pastāvēšanas laikā ir nesis Latvijas un Ogres vārdu visā Eiropā. ‘’Viznīša’’ bērni un jaunieši ik vasaru kopš 2019. gada piedalās lielākajā  Eiropas tautu kultūras festivālā ‘’Eiropiāde’’, kas gadu no gada norisinās kādā no Eiropas valstīm.  Būdams tikai 1 gadu vecs, ‘’Viznīts’’ uzsāka ceļu ‘’Eiropiādē’’, kas 2019. gadā norisinājās Frankbergā, Vācijā. 2021. gadā, kad starptautiskais festivāls norisinājās digitālajā vidē, ‘’Viznītis’’ ieguva pirmo vietu par savu iesūtīto video (izņēmuma kārtā, jo parasti klātienes festivālā vietas netiek piešķirtas). Ar nepacietību tautu meitas un bāleliņi sagaidīja 2022. gadu, kad ‘’Eiropiāde’’ atkal notika klātienē – Klaipēdā, Lietuvā. Un pavisam nesen, 2023. gada jūlijā ‘’Viznīts’’ devās garā divu dienu autobusa braucienā (uzreiz pēc Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem), lai atkal atgrieztos Vācijā, tikai šoreiz – Gotā, kur ar starojošu mīlestību pret deju un ar mazu nogurumu no lielajiem deju svētkiem visi varēja baudīt dažādu tautu kultūras un parādīt pasaulei, cik cēlas, jestras un sarežģītas ir latviešu tautas dejas.
  • Ogres Mūzikas un mākslas skolas koris “Cielaviņa”  2023. gada novembrī, Ogres Mūzikas un mākslas skolas koris “Cielaviņa” ieguva sudraba godalgu V Eiropas Koru olimpiādē Zviedrijā, Noršēpingā. 2023 . gadā Eiropas koru olimpiādē piedalījās 171 koris no 47 pasaules valstīm, kopumā 6300 dalībnieku.  Jāpiebilst, ka 2019. gadā 4. Eiropas koru olimpiādē Zviedrijā, Gēteborgā (Göteborg), tika izcīnīta Zelta medaļa čempionu kategorijā. Un 2017. gadā, Eiropas koru olimpiādē, kas notika Rīgā, kolektīvs arī ieguva Zelta diplomu un Zelta medaļu.. Ogres Mūzikas un mākslas skolas koris “Cielaviņa” dibināts 1985. gadā.
  • Ogres Centrālā bibliotēka  Ogres centrālajai bibliotēkai 2023. gads aizvadīts starptautiskas sadarbības zīmē. Gada laikā bibliotēku apmeklējusi 21 ārzemju grupa no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Polijas, Moldovas, Piedņestras, Centrālāzijas un Ukrainas. Bibliotēka veiksmīgi prezentējusi unikālo, viedo ēku un savu darbību valsts un starptautiskā mērogā, izceļot mērķtiecīgu un kvalitatīvu darbu ne tikai ar bērniem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem iesaistot visu kopienu. Liela interese par bibliotēku ir ne tikai Ogres novada un Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārzemju viesiem, tāpēc jau tagad ir gandarījums par to, ka iespaidīgā būve kļūst par vienu no nozīmīgākajiem ārvalstu viesu piesaistes enkurobjektiem, ne tikai Ogres novada, bet arī Latvijā un Baltijā. 

PERSONĪBAS SPĒKS – persona, kura ar savu darbu un piemēru vairo materiālās un/ vai nemateriālās kultūras nozīmi sabiedrībā, kura ar savu radošo veikumu pilnveido novada, pilsētas, iestādes un citu darbību Ogres novada kultūras dzīvē.

  • Aira Birziņa Ogres novada kultūras centra sieviešu kora “Rasa” un Ogres novada koru dvēseles ugunskurs – AIRA BIRZIŅA un viņas PERSONĪBAS SPĒKS. Latviešu kormūzika un koru kustība – gan amatieru, gan profesionālā –, ir arvien spēcīga un pasaules apbrīnas vērta, pateicoties tādām personībām kā Aira, kas ir ne tikai augstas raudzes speciāliste Ogres un visas Latvijas mērogā, kā arī starptautiski novērtēta profesionāle, bet arī ideāliste un latviešu kora mūzikas tradīcijas veidotāju un mūsu diriģēšanas korifeju darba turpinātāja ar augstām prasībām ne tikai pret sevi, bet arī citiem. Bez stingra un precīza žesta tāpat kā bez nopietna, skrupuloza, reizēm nogurdinoša un arī kaitinoša darba nav iespējams plūkt saldus augļus. Kad Aira paceļ rokas pirms skaņdarba, iestājas tas trauslais brīdis, kad izveidojas īpašais acu kontakts ar diriģenti – sajūtu tilts, kura spēks pāriet mūsos, dziedātājos. Šis tilts prasa daudz pacietības, bet pūliņi ir tā vērti, jo no tiem rodas laime būt mūzikā.
  • Elīna Klāsone Elīna Klāsone ir personība ar lielo burtu. Elīna ieguldītais darbs  XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koordinēšanā novadā atspoguļojies svētku dalībnieku priekā. Svētkos no Ogres novada piedalījās  73 kolektīvi (nedaudz virs 1700 dalībnieku). Ārēji trauslā un klusā Elīna lieliski tika galā ar uzticēto uzdevumu plānojot loģistiku, ēdināšanu un izmitināšanu visiem dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Lai ik katrs kolektīvs būtu laicīgi nonācis uz mēģinājumiem, koncertiem un atpakaļ, paēdis un izmitināts pēc iespējas labākos apstākļos. Elīna dziesmu svētku laikā bija pieejama jebkurā diennakts laikā. To ka viņu novērtēja arī  kolektīvu vadītāji parādīja  stāvovācijas, godinot XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekus kolektīvu vadītājus, kultūras iestāžu vadītājus un koordinatorus 17. augustā, jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas Aktu zālē.  Elīna ir īstens Ogres un Ogres novada patriots un novadā strādā jau kopš 2015. gada.
  • Inese Daugaviete Ķeipenes Tautas nama vadītāja Inese Daugaviete ir cilvēks ar radošu dvēseli. Inese ar lielu neatlaidību, vienmēr cenšas visu paveikt skaisti, radoši un ar sirds siltumu. Pasākumi Ķeipenes Tautas namā ir daudzpusīgi un apbrīnojami radoši. Pateicoties Ineses viesmīlībai mākslas festivālā, vasaras svētkos, koncertos un brīnišķīgajās ballēs katrs vienmēr ir gaidīts un uzņemts ar prieku. Ziemassvētku laikā Ķeipenes Tautas nama apkārtnē mirdzēja neskaitāmi svētku rotājumi, kas priecēja gan pagasta iedzīvotājus, gan viesus.  
  • Ieva Rodiņa 2023. gads bijis Ogres teātra 95. jubilejas gads. Par godu šim notikumam izdevniecībā “Laika Grāmata” klajā nāca teātra zinātnieces Ievas Rodiņas pētījums, kas izseko teātra spēlēšanas tradīcijām Ogres pilsētā un tās apvidū vairāk nekā gadsimta garumā. Ogres teātris 2020. gada rudenī ieguva Pilsētas teātra statusu. Tas kļuva par iemeslu Ievas Rodiņas pētījumam par šī teātra vēsturi un ceļu no atsevišķām entuziastu organizētām brīvdabas izrādēm 19. gadsimta beigās līdz pat reģionālam repertuārteātrim 21. gadsimtā. Paralēli zinātniskajam darbam Ieva ir Ogres teātra vadītāja, tādēļ grāmata piedāvā pietuvinātu skatupunktu uz Ogres teātra radošo procesu vēsturē un šodienā. Ieva Rodiņa saņēmusi Ogres novada pašvaldības pateicības rakstu un naudas balvu par izcilu darbu.
  • Baiba Klepere Lielvārdē jau 45 gadus mūzikas valodu lielvārdiešu bērniem un jauniešiem māca mūzikas pedagoģe Baiba Klepere. Baiba Klepere uzskata, ka pilnīgi visi bērni ir spējīgi muzicēt, dziedāt, izprast mūzikas valodu, kļūt par labiem mūzikas klausītājiem, tikai šīs spējas, kuras ir dotas mūsu bērniem, ir jāprot virzīt pareizā gultnē. Jau vairāk kā 40 gadus Baiba Klepere Lielvārdes kultūras namā vada bērnu vokālo studiju “Mikauši”, kuru veido 5 dažāda vecuma ansambļi, kopā vairāk kā 50 bērni vecumā no 3 līdz 16 gadiem. Paralēli tiek strādāts arī individuāli ar solistiem.  No 2013. gada Lielvārdes kultūras namā Baiba Klepere vada arī sieviešu vokālo ansambli “Pusnakts stundā”. Baiba ir skolotāja, kurai piemīt ārkārtīgi lielas darba spējas, radošums, atbildības sajūta, gribasspēks un mērķtiecība. Neskatoties, ka skolotāja Baiba ir prasīga un stingra, bērni viņu mīl, vecāki ciena, kolēģi apbrīno. Mūzikas jomas speciālisti vairākkārt skolotājas Baibas Kleperes darbu ir novērtējuši ar godpilno titulu “Labākais pedagogs” 

PRIEKS RADĪT – sasniegumi Ogres novada, Latvijas un starptautiska mēroga kultūras notikumos, noorganizēti radoši, inovatīvi pasākumi, notikumi kultūrtūrismā u.c.

  • Ogre teātra  vēstures grāmata TEĀTRIS OGRĒ 2023.gada 16. septembrī, Ogres Centrālajā bibliotēkā notika atvēršanas svētki ilgi gaidītam izdevumam – Ogres teātra vēstures grāmatai TEĀTRIS OGRĒ. 2023. gads ir Ogres teātra 95 gadu jubilejas gads. Par godu šim notikumam izdevniecībā “Laika Grāmata” klajā nāca teātra zinātnieces Ievas Rodiņas pētījums, kas izseko teātra spēlēšanas tradīcijām Ogres pilsētā un tās apkaimē vairāk nekā gadsimta garumā. Grāmatas “Teātris Ogrē” struktūru veido trīs daļas. Pirmā no tām izseko Ogres teātra vēstures procesiem, būtiskākajiem notikumiem un personībām, kas ilgāku vai īsāku laiku darbojušās šajā teātrī, savukārt trešajā daļā apkopota Ogrē iestudēto izrāžu hronika, kas ļauj aptvert teātra spēlēšanas tradīciju noturību vairāk nekā gadsimta garumā.
  • SIA Operetes teātra rīkotais 5. Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē No 2023. gada 6. līdz 12.augustam Ikšķilē vairāku dienu garumā norisinājās 5. Starptautiskais Operetes festivāls, piedāvājot krāšņu programmu, kurā tika pārstāvēti dažādi muzikālā teātra žanri, dažādām muzikālajām gaumēm un paaudzēm. Festivālā piedalījās īpašie viesi no Ukrainas, Lietuvas, Latvijas un pat Itālijas. Festivāla programma piedāvāja augstas kvalitātes māksliniecisku saturu, sākot no klasiskās mūzikas līdz džeza transformācijām, apvienojot dažādus žanrus un mākslinieciskās izpausmes veidus. Tas ne tikai apliecināja organizatoru profesionalitāti, bet arī nodrošināja kultūras daudzveidību, kas svarīga plašām auditorijām. Festivāla ikgadējā organizēšana un tā augošā popularitāte vietējā un starptautiskā līmenī norāda uz tā nozīmīgu ietekmi reģionā. Tas ne tikai veicina Ogres kā kultūras centra attīstību, bet arī piesaista tūrismu un pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku.
  • Mutimediālā izstāde “Jānis Kuga. Scenogrāfija. Latvija.” No 2023. gada 18. līdz 20. novembrim Ikšķiles Tautas namā bija apskatāma multimediāla izstāde “Jānis Kuga. Scenogrāfija. Latvija”.  Jāatzīmē, ka 2023.gada 14. decembrī apritēja 145 gadi, kopš dzimis scenogrāfs, mākslinieks, ikšķilietis, profesors Kuga (1878-1969). Viņu dēvē par Latvijas skatuves glezniecības pamatlicēju. Nozīmīgs ir Kugas devums Ikšķiles kultūras dzīves bagātināšanā un veicināšanā ir viņa vadītajā Ikšķiles labierīcības biedrībā (1929-1940), kas vāca līdzekļus vides sakopšanai un labiekārtošanai, rīkojot ikgadējos Daugavas svētkus. Izstādes apmeklētāji varēja baudīt Kugas gleznu projekcijas, noskatīties un noklausīties mākslinieka biogrāfijas atainojumu dokumentālā īsfilmā, kā arī izpētīt un apskatīt Kugas veidoto scenogrāfijas darbu reprodukcijas.
  • SIA Operetes teātra rīkotais Galā koncerts «Ad Astra» 2023. gada 29. aprīlī, Ogres novada Kultūras centrā norisinājās Operetes teātra rīkots krāšņs Galā koncerts “Ad Astra”, kurā uzmirdzēja jaunie talanti – topošās operzvaigznes Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) labākie Vokālās katedras studenti, piedalījās arī JVLMA simfoniskais orķestris. Pie diriģenta pults bija starptautiski atzītais diriģents no ASV, Gregorijs Bukalters (Gregory Buchalter). Koncertā īpašā viešņa – starptautiski pieprasītā latviešu operdīva Liene Kinča (soprāns). GALĀ koncerts “Ad Astra” bija inovatīvs notikums Ogrē un Latvijā, tā koncepcija paredzēja atvest uz Ogri starptautiskā apritē esošu, augstākās raudzes, muzikālā teātra speciālistu – slavenā Ņujorkas Metropolitāna operteātra diriģentu Gregoriju Bukalteru un muzikālā teātra kultūras cienītājiem nodrošināt iespēju Ogrē baudīt viņa koncertu, kas demonstrē Latvijas skatuves mākslas profesionālo operetes un muzikālā teātra nākotnes potenciālu.  Koncerts izskanēja spoži un bija klausītāju augstu novērtēts, apliecinot to ar sajūsmas piepildītiem stāvaplausiem, turklāt katrs no jaunajiem solistiem tika atkārtoti aicināts uz skatuves, lai saņemtu nedalītu publikas atzinību.
  • Ogres Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Līga Beināre Ogres Centrālās bibliotēkas  Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Līga Beināre, pielietojot radošas, inovatīvas un pedagoģijas pamatos balstītas metodes, sekmīgi realizē visneparastākās idejas, veicinot bērnu iesaisti bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā un savā darbā izcili īstenojot lasītāju pieradināšanu pie bibliotēkas un grāmatām jau no agras bērnības. Līgas vadībā katru mēnesi tiek organizētas Lasītrosmes nodarbības, kas ir Līgas radīts, veiksmīgi izplānots un īstenots projekts – īpaši veidotas radošas, inovatīvas un aktīvas nodarbības.  Šādas, interaktīvas, pašus bērnus iesaistošas, nodarbības par konkrētu grāmatu ir unikālas un iepriekš nav tikušas īstenotas. Tās tiek ļoti augstu novērtētas arī pedagogu un vecāku vidū.  Nodarbību pirmsākumos, 2022.gadā, papildus Līgas pašas radītajam, ierosmei, tika izmantoti un konkrētajai auditorijai aprobēti, papildināti arī izdevniecības “Liels un mazs” izveidotie metodiskie materiāli. 2023.gadā šīs nodarbības jau ir Līgas pašas autordarbs, jo tiek organizētas ar jaunākajām bērnu un jauniešu auditorijai izdotajām dažādu izdevniecību grāmatām. Kopumā, 2023 .gadā Līga novadīja 200 nodarbības, kuras apmeklējuši 4200 dalībnieki.

PŪRA LĀDE – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un atjaunošana, tradīciju uzturēšana, popularizēšana.

  • Lēdmanes pagasta bibliotēkas vadītāja Veneranda Trumekalne Ja kāds vēlas uzzināt vairāk informācijas par Lēdmanes pagasta vēsturi, tad pirmām kārtām griežas pie pagasta bibliotēkas vadītājas Venerandas Trumekalnes, kas ne tikai veic tiešos bibliotēkas darba pienākumus, bet arī novadpētnieces darbu. 2023.gadā tika sagatavota  informācija Ogres novada pašvaldības projektam “Stāsti par leģendām Ogres novada pagastos”, kā rezultātā tapis videostāsts par Lēdmanes pagasta leģendu.  Veneranda ir liels palīgs Lēdmanes tautas nama vadītājai Inesei un bieži vien atbalsta un palīdz realizēt radošas idejas. Pēc tautas nama vadītājas ierosinājuma, uz pagasta svētkiem tika veidotas izstādes par tēmām – ūdens (“Pagasta upju stāsts” 2022.gadā) un koks (“Atmiņu koks gadsimtos” 2023.gads), kuros tika atspoguļota ar ūdeni un koku saistītā darbība un dzīve Lēdmanes teritorijā. Izstādē bija aplūkojamas ne tikai vēsturiskās fotogrāfijas, bet arī pašas Venerandas  fotografētās bildes. Pateicoties šīm izstādēm, pagasta iedzīvotājiem un viesiem tika atgādināts, kā bija dzīvojuši un strādājuši lēdmanieši gadsimtu atpakaļ vai pat vēl senāk. Vairāki izstādes apmeklētāji bija pārsteigti par uzzināto informāciju.  Citi, iedvesmoti, devās meklēt kuplos dižkokus
  • Suntažu folkloras kopa SAULE Suntažu Folkloras kopa “Saule” lepojas ar bagāto latviešu tautas mantojumu un  tradīcijām. Kopa izceļas ar savu aizrautību un mīlestību pret latviešu vēsturisko mūziku. Uzstājoties, “Saule” ne tikai izpilda Melngaila pierakstīto Suntažu tautas dziesmu krājuma dziesmas, bet arī piedāvā autentisku Suntažu tautas tērpu un muzikālo atmosfēru. Kopas dalībnieki spēlē kokles ar dziļu cieņu un apņēmību, izdziedot Suntažu autentiskās tautas dziesmas, nodrošinot ka šīs dziesmas melodijas tiek nodotas nākamām paaudzēm tādā veidā, kādā tās bija pazīstamas un mīlētas gadsimtu gaitā. “Saule” ir ne tikai mūzikas izpildītāji, bet arī tautas mantojuma sargi, kuri ar katru uzstāšanos atdzīvina un turpina veidot Suntažu unikālo kultūras mantojumu. 
  • Jurģis Kreilis Jurģim Kreilim kopš 2022. gada ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Ikšķiles Kultūras biedrību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas jomā. Pateicoties Jurģa radošumam un jaunam skatījumam uz kultūras mantojumu, ir bijusi iespēja to pasniegt plašai auditorijai pieņemamā un interesantā veidā.  Jurģa Kreiļa un Ikšķiles Kultūras biedrības  2022.gadā  veidotā filma par režisori Margu Teteri – Valdmani 2023.gada jūnijā tika demonstrēta Latvijas televīzijā. 2023. gadā kopīgi veidota multimediālu izstāde “Jānis Kuga. Scenogrāfija. Latvija.”, veltītu Jāņa Kugas 145.dzimšanas dienas atcerei un Latvijas Republikas 105.gadadienai. Izstādi apskatīja daudz Ikšķiliešu un Ikšķiles viesu un to ļoti atzinīgi novērtēja dažādu paaudžu apmeklētāji, tai skaitā Ikšķiles vidusskolas jaunieši. Izstāde tika realizēta Ogres novada projektu konkursa “R.A.D.I.- 2023.” ietvaros. 

KULTŪRAS GADA BALVA – notikums, pasākums, kas ir īpaši izceļams, veicinājis plašu novada atpazīstamību, kas realizēts ar augstu kvalitāti, spējis piesaistīt plašu auditoriju u.tml. Īpaši izceļamā KULTŪRAS GADA BALVA, tiek piešķirta vienam no visiem nominētajiem pretendentiem.

Šogad esam saņēmuši 50 Ogres novada GADA BALVA KULTŪRĀ 2023 pieteikumus, kuros 8 balvas nominācijām izvirzīti 32 nominanti.


Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija GADA BALVA KULTŪRĀ 2023 norisināsies 1. martā plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pasākuma apmeklējums bez maksas.