24. martā Ogres novada Kultūras centra Lielās zāles skatuve uzņems īpašu Ogres mūzikas gardēžiem izveidotu muzikālu savienību – Liepājas Simfonisko orķestri ar diriģentu Jāni Stafecki un čellisti Margaritu Balanas, kura ieradīsies Latvijā tieši uz koncertu Ogrē, lai kopā ar orķestri nospēlētu izcilu, pavasara vēsmām un cerībām bagātu programmu – Fēliksa Mendelszona “Skaistā Meluzīne”, Kamila Sensānsa Pirmo čellkoncertu un Roberta Šūmaņa 2. simfoniju. Esam pārliecināti, ka tas būs vienreizējs muzikāls pārdzīvojums gan orķestra un talantīgās čellistes zinātājiem, gan klausītājiem, kuriem šī būs jauna koncertpieredze.
Vairāk par gaidāmo koncertprogrammu izcilā diriģenta Jāņa Stafecka stāstījumā šajā video.
LSO jau vairāk nekā 140 gadu dalās mūzikas mīlestībā ar klausītājiem Latvijā un ārpus tās robežām.
2010. gadā LSO ieguva valsts orķestra statusu, kļūstot par nozīmīgu Latvijas kultūras vēstnieku visā pasaulē, koncertos gan priecējot ar klasiskās mūzikas šedevriem, gan īpašu uzmanību pievēršot latviešu komponistiem un viņu daiļrades veicināšanai — orķestris piedalās pirmatskaņojumos un pasūtina ievērojamu daudzumu jaundarbu.
LSO vairākas reizes saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu un seškārt kļuvis par Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” ieguvēju. Orķestris saņēmis arī citus nozīmīgus apbalvojumus.
Kopš 2022. gada rudens LSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Guntis Kuzma.
Čelliste Margarita Balanas ir koncertējusi gan daudzviet Anglijā – Vigmora zālē, Karaliskajā Festivāla zālē, Karaliskajā Koventgārdena operā, Karalienes Elizabetes zālē, Kensingtonas pilī, “Sage Gateshead”, gan Berlīnes filharmonijā, Volta Disneja zālē,”, Hamburgas “Laeiszhalle”, Luī Vitona fondā Parīzē, kā arī Slovākijā, Nīderlandē, Austrālijā u.c.
Margarita ir muzicējusi ar orķestri “Israel Camerata”, Berlīnes simfonisko orķestri, Zārbrikenes simfonisko orķestri, Markes filharmonisko orķestri, Maltas filharmonisko orķestri, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Porto un Kipras simfoniskajiem orķestriem u.c.
2018. gadā Margarita Balanas tika nominēta Lielajai Mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mūziķis”.
Londonā viņa ir organizējusi nelielu Pēterim Vaskam veltītu festivālu, jo vēlējusies, lai Karaliskās Mūzikas akadēmijas studenti iepazīst Vaska mūziku. Pētera Vaska mūziku viņa ir spēlējusi Latvijā, Francijas Radio festivālā Monpeljē un arī Venēcijā. Kopā ar māsu Kristīni tika uzfilmēts Pētera Vaska skaņdraba “Castillo Interior” video, tiešsaistes
platformās ir skatāma arī Margaritas Balanas pirmā mākslas īsfilma “Pianissimo”, kuras pamatā ir Pētera Vaska “Grāmata čellam”.
Margarita Balanas saņēma Karaliskās Mūzikas akadēmijas Divsimtgades stipendiju (2019/2020), un viņai tika dāvāta iespēja 2021. gadā ieskaņot savu debijas albumu izdevniecībā “Linn Records”.
Margarita spēlē 1849. gadā tapušo Šarla Adolfa Ganda čellu, kurš piederēja slavenajam franču čellistam Ogistam Tolbekam, kurš 1873. gadā ar šo čellu pirmatskaņoja Kamila Sensānsa Koncertu čellam un orķestrim.
Čella spēli Margarita sāka apgūt sešu gadu vecumā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie skolotāja Arvīda Tareilas. Rīgā Margarita mācījās pie vairākiem čella skolotājiem – Normunda Putreņa, Romana Trautmana un Māra Villeruša.
Piecpadsmit gadu vecumā viņa pārcēlās uz Angliju, lai mācītos Pērsela mūzikas skolā pie profesora Aleksandra Bojarska. Pašreiz Margarita mācās Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā prof. Matsa Lidstrēma klasē. Viņa ir piedalījusies Natālijas Gūtmanes, Mišas Maiska, Rafaela Volfiša, Roberta Koena, Fēliksa Šmita, Gotjē Kapisona meistarklasēs, kā arī pati jau ir sniegusi meistarklases Anglijā un Ziemeļamerikā. Paralēli čella spēlei viņa apgūst arī diriģēšanu un glezno.
Par skaņdarbiem:
- Fēliksa Mendelszona “Skaistā Meluzīne”, op.32, ir romantiska uvertīra, kas sarakstīta gadā. Tā sākas ar mierīgu un maigu tempu, kas ļauj skaņdarbam izveidot gaišu un noskaņu, un turpinās ar skaļu un enerģisku kompozīciju, kas izceļ skaņdarba spēcīgo un dzīvi apliecinošo raksturu. “Skaistā Meluzīne” ir viens no Fēliksa Mendelszona populārākajiem skaņdarbiem, un tas ir uzskatāms par klasiskās mūzikas
zelta fondu. - Kamila Sensānsa Pirmais čellkoncerts, op.33, ir viens no viņa vispopulārākajiem un visvairāk klausītajiem čellkoncertiem. Tas ir pazīstams ar savu melodisko skaņu, kas ļauj solistam izteikties ar lielu emocionālu dziļumu. Koncertam raksturīga skaista melodija un daudzās improvizācijas, kas veido koncerta galvenos tematiskos motīvus.
- Roberta Šūmaņa 2. simfonija ir viena no populārākajām 20. gadsimta simfonijām. Tā uzrakstīta 1914. gadā un ir iekļauta daudzu klasiskās mūzikas koncertprogrammās. Šī simfonija ir izteiksmīgs Šūmaņa stila paraugs un ir viens no viņa izcilākajām darbiem.
