• Ogres kā pilsētas izveide saistāma ar dzelzceļa līnijas Rīga – Dinaburga izbūvi 19.gs otrajā pusē. Tā veicināja rīdzinieku interesi par gleznaino, skaisto vietu, kura, kļūstot pieejama, tika izvēlēta par vietu, kurā baudīt vasaru, svaigo gaisu, zaļumus. Paši vasarnieki kļuva par pasākumu pirmajiem organizatoriem, īstenotājiem un dalībniekiem. 19. gs. beigās brīvdabas pasākumi (gan izrādes, gan koru, dejotāju uzstāšanās) tika rīkoti laukumā pretī Ogres luterāņu baznīcai, toreiz sauktā par Spēļu laukumu.

Latvijas brīvvalsts laiks (20. gs. 20.-30. gadi)

• gadā Ogrē tika nodibināta Ogres Kultūras veicināšanas biedrība, kuras galvenais uzdevums bija rosināt kultūras dzīves attīstību un pārraudzīt dažādo kolektīvu darbību.
• Ogres teātra izveidošanās saistāma ar 1928. gadu, kad tika dibināta Ogres pilsēta un atklāts Apvienotais biedrību nams (vēlākais Tautas nams). Oficiālais teātra darbības sākuma datums – 1928. gada 24. novembris, kad Apvienoto biedrību namā notika pirmā izrāde – Dāvida Šveņķa “Smalki ļaudis”.
• Līdz Otrajam pasaules karam Ogres teātrī darbojās dažādi režisori no Rīgas, galveno lomu atveidošanai tika pieaicināti arī profesionāli aktieri.
• Lielu popularitāti ieguva lielformāta brīvdabas izrādes, kurās piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku – aktieri, koris, orķestris, dejotāji, nereti arī jātnieki ar zirgiem.
• gadā Ogres Kultūras veicināšanas biedrība izveidoja Aktiermākslas jeb dramatiskos kursus. Pēc kursu noslēguma tika nodibināta patstāvīga Ogres teātra trupa ar 32 dalībniekiem.

Otrais pasaules karš – 2000. gadi

• Pēc Otrā pasaules kara Ogres teātris atsāk darbību 1948. gadā. Teātra veidotājiem bija jācīnās ar materiālām grūtībām, jānostiprina kolektīva sastāvs un jāceļ ansambļa aktieriskais līmenis, jāpadziļina zināšanas par teātra mākslas pamatprincipiem.
• Svarīgu ieguldījumu Ogres teātra izaugsmē devuši tādi režisori kā Kārlis Ādernieks, Kārlis Pabriks, Kārlis Valdmanis, Marga Tetere-Valdmane, Oļģerts Dunkers, Sandra Miesniece.Visilgāk (9 gadus) ar kolektīvu strādājis Kārlis Ādernieks, iestudēdams 11 izrādes, īpaši daudz dziesmu spēļu un muzikālo izrāžu.
• -60. gados Ogres teātrī kopumā spēlējuši vairāk nekā 120 aktieru. 50. gados tieši šeit skatuves gaitas uzsāka izcilais aktieris Gunārs Cilinskis, kurš tajā laikā mācījās Ogres Meža tehnikumā.
• gadā Ogres teātris ieguva Tautas teātra nosaukumu, kas apliecināja teātra līdzšinējos sasniegumus amatierteātru nozarē. Nākamā desmitgade pēc Tautas teātra titula iegūšanas ir periods, kad teātrī strādā dažādi režisori un aktieri.
• gadā par Ogres teātra vadītājiem kļūst režisori Biruta un Georgs Kovaļonoki. Teātrim izveidojas pastāvīga sadarbība ar dramaturģi Ventu Vecumnieci. Pirmās lomas spēlē Ogres Tautas teātra studijas audzēkņi, kas vēlāk kļūst par Ogres teātra ansambļa kodolu.
• Šajā periodā teātra repertuārā nozīmīga vieta atvēlēta latviešu autoru darbiem – Blaumaņa, A. Brigaderes, J. Jaunsudrabiņa, G. Priedes, H. Gulbja lugām. Par īpašu notikumu kļūst R. Blaumaņa „Skroderdienu Silmačos” iestudējums 1987. gadā, kura atjaunotā versija (Jāņa Kaijaka režijā) joprojām ir Ogres teātra aktīvajā repertuārā. Līdzās latviešu autoru lugām Ogres teātrī iestudēta arī pasaules klasika –K. Goldoni, A. Čehova, E. Hemingveja, Č. Dikensa u. c. autoru darbi.
• No 2004. līdz 2007. gadam teātri vada galvenais režisors Uģis Tīrums. Viņš iestudējis gan izrādes bērniem, kā “Pifa piedzīvojumi”, gan muzikālas komēdijas, kā  “Meldermeitiņa”. Tapuši arī klasikas iestudējumi –  Aspazijas “Ragana”, K. Goldoni “Divu kungu kalps” u. c.

Ogres teātris šodien

• Kopš 1998. gada Ogres teātrī izrādes regulāri iestudē arī režisors Jānis Kaijaks, kurš kopš 2007. gada ir Ogres teātra vienīgais režisors un mākslinieciskais vadītājs. Jāņa Kaijaka vadībā Ogres teātris desmit gadu laikā ieguvis stabilu, vienotā spēles stilā strādājošu aktieransambli, kurā darbojas vairāk nekā 20 aktieri. Izrāžu radošajās komandās strādā teātra un mākslas nozares profesionāļi (scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Ilze Kupča-Ziemele, horeogrāfes Rita Lūriņa, Annija Belogrudova, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš c.).
• Pārdesmit gadu laikā tapušas dažādu žanru un stilu izrādes. Ogres teātra repertuāra pamatu veido latviešu un pasaules klasiķu darbi (Žans Batists Moljērs, Rūdolfs Blaumanis, Henriks Ibsens, Oskars Vailds, Antons Čehovs u. c.).
• , 2016. un 2018. gadā Ogres teātris saņēmis Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotās izrāžu skatesaugstākos novērtējumus – “Gada izrādes” titulus par Jāņa Kaijaka iestudēto klasikas kamerizrāžu triloģiju – H. Ibsena “Bernika projekts”, O. Vailda “Cik svarīgi būt nopietnam”, A. Čehova “Ivanovs”. Virkni apbalvojumu ieguvuši arī Ogres teātra aktieri, kuri pēdējās desmitgades laikā kļuvuši par spēcīgu, daudzpusīgi attīstītu ansambli.
• Kopš 2018. gada augusta Ogres teātris darbojas Ogres Teātra telpā (OTT), kas radīta, domājot ne tikai par Ogres teātra mākslinieciskās darbības attīstību, bet Ogres novada kultūras dzīves bagātināšanu. Teātra telpā regulāri notiek teātra viesizrādes, kino seansi, mūzikas koncerti u.c. pasākumi, un tā jau kļuvusi par būtisku Ogres kultūras dzīves punktu.
• gada vasarā Ogres teātris saņēma pirmoLīvijas Akurāteres balvu – apgalvojumu, ko Latvijas Nacionālais kultūras centrs piešķir reizi piecos gados par izcilu sniegumu amatierteātru nozarē. Iegūtais apbalvojums Ogres teātri motivē turpināt iesākto māksliniecisko programmu, piedāvājot skatītājiem pārdomātu repertuāru un kvalitatīvu māksliniecisko sniegumu.

Ogres teātra vispārīgs raksturojums

• /2020. gada sezonaOgres teātrim ir kā pavērsiena punkts, mēģinot iekļauties Latvijas teātru kartē kā stabili strādājošam repertuārteātrim, kura centrā ir mākslinieciskais vadītājs ar savu izteiktu teātra vīziju. Ogres teātra aktieransamblis desmit gadu laikā ieguvis radošu briedumu un strādā vienotā stilistikā, iemiesojot Ogres teātra kā psiholoģiski strādājoša teātra zīmolu.

• Ogres teātra radošo darbību raksturo kvalitatīva dramaturģiskā materiāla izvēle, vienota izrādes stilistika un muzikālais noformējums, psiholoģiska pieeja aktieru darbam ar lugas tēliem. Iestudējumu radošajās komandās strādā teātra nozares profesionāļi, bet aktieransambli veido aktieri-personības, kuri ikdienā strādā katrs savā profesijā, bet brīvajā laikā nododas savai kaislībai – teātrim.
• Ogres teātra repertuāra šībrīža kodolu veido Jāņa Kaijaka iestudētā klasikas kamerizrāžu triloģija – Henrika Ibsena “Bernika projekts” (2015), Oskara Vailda “Cik svarīgi būt nopietnam” (2016) un Antona Čehova “Ivanovs” (2018). Tās ir izrādes, kas uzrunā gan kā atsevišķi mākslas darbi, gan kā kopējs iestudējumu cikls, kura centrā ir dziļa, mūsdienīga dzīves filozofija, kas skatīta caur 19. gadsimta izcilo klasiķu darbiem.